Hepatīta C diagnostika

Vīrushepatīta C diagnostika ir sarežģīta un tā balstās uz: 

  • Vispusīgu un rūpīgu slimības un epidemioloģiskās anamnēzes analīzi,
  • Rūpīgu pacienta fizikālo izmeklēšanu,  
  • Aknu bioķīmisko raudžu (nespecifiskas) un
  • Vīrushepatīta C, vīrushepatīta B, vīrushepatīta A specifisko marķieru analīzi,
  • Vēdera dobuma orgānu, īpaši aknu un liesas, ultrasonogrāfisko izmeklēšanu,
  • Aknu punkcijas biopsijā iegūto audu histoloģisko preparātu rūpīgu izvērtēšanu.


Būtiskākā nozīme vīrushepatīta C diagnostikā ir:

1.Izmainītu aknu bioķīmisko raudžu (AlAT, ASaT aktivitātes paaugstināšanās u.c.) atklāšanai, 
2.Pacienta riska faktoru (IV narkomāns, hemofīlijas, hroniskas ekstrakorporālās hemodialīzes slimnieks u.t.t.) analīzei, 
3.Antivielu atklāšanu pret HCV (anti-HCV) rekombinantproteīniem ar EIA un RIBA testiem un to rezultātu apstiprināšanu ar HCV RNS kopiju skaita noteikšanu asins seruma ml. 

Ņemot vērā, ka parasti 20 gadus ilgi hronisks vīrushepatīts C norit viegli un subklīniski, bez dzeltes, tikai ar nespecifiskām sūdzībām par paaugstinātu nogurdināmību, spiediena sajūtu labajā paribē un/vai pakrūtē, ārstiem šādos gadījumos allaž diferenciālajā diagnozē ir jāiekļauj aknu kaites iespējamība, jāpārbauda  aknu bioķīmiskās raudzes (īpaši AlAT, AsAT aktivitāte). 

Paaugstināta AlAT aktivitāte serumā liecina par aknu šūnu bojājumu (citolīzi). 
Normāla AlAT aktivitāte serumā = 7 – 53  vien/L. Normāla AsAT aktivitāte serumā = 11 – 47  vien/L. Normāla sārmainās fosfotāzes aktivitāte serumā = 38 – 126  vien/L. Normāls bilirubīna līmenis ir šāds: kopējais 0,3 – 1,0 mg/dL, tiešais 0,1 – 0,3 mg/dL, netiešais 0,2 – 0,7 mg/dL . 

Izmainītu aknu bioķīmisko raudžu (piemēram, AlAT > 2,5 normas) gadījumā pacients mērķtiecīgi jāizmeklē uz vīrushepatīta C, vīrushepatīta B un vīrushepatīta A specifiskajiem marķieriem. 
Ja specifiskie HCV, HBV, HAV marķieri ir pozitīvi, tad detalizētai izmeklēšanai un ārstēšanai pacients jānosūta uz specializētu ārstniecības iestādi, optimāli uz Latvijas Infektoloģijas Centru (LIC), kas atrodas Linezera ielā 3, Rīgā, LV-1006. 

HCV infekcijas specifiskās laboratoriskās diagnostikas metodes (HCV marķieri)

Īsā laikā pēc HCV aklās klonēšanas tika radītas klīniskajā praksē ērti lietojamas HCV infekcijas specifiskās laboratoriskās diagnostikas metodes: 

  1. HCV antivielu noteikšanas metodes (1., 2. un 3.-ās paaudzes EIA jeb IFA) lieto HCV infekcijas sijājošajai diagnostikai; „skrīningam”. EIA 3.-ās paaudzes jutība ir 97%. Ar 3.-ās paaudzes EIA var atklāt anti HCV antivielas 6– 8 nedēļas pēc inficēšanās.
  2. Pozitīvu EIA rezultātu apstiprina ar rekombinant-imuno-blot analīzi (RIBA) – firma Ortho.  Ir radītas 1., 2. un 3.-ās paaudzes RIBA.
  3. Vissvarīgākais virusoloģiskais izmeklējums ir HCV RNS noteikšana ar Polimerāzes Ķēdes Reakciju (PĶR) pacienta serumā (kvalitatīvā).
  4. Pozitīvas  kvalitatīvās HCV RNS testa gadījumā nosaka HCV slodzi (HCV load), ko izsaka ar HCV RNS kopiju skaitu 1ml seruma.

 

  • Maza (zema) HCV RNS slodze ir- 101 – 102/ml seruma,
  • Vidēja- 103 – 104/ml,
  • Liela (augsta) HCV RNS slodze ir - 105 – 106/ml.


 Ļoti svarīgi ir noteikt HCV genotipu. 

Gan HCV RNS slodzes, gan HCV genotipa noteikšanai ir svarīga nozīme ārstēšanas efektivitātes noteikšanā un prognozēšanā.
HCV RNS noteikšana nodrošina ļoti agrīnu (jau 7. slimības dienā), specifisku un precīzu vīrushepatīta C diagnostiku.
EIA un RIBA  pozitīvi serumi parasti satur HCV RNS. 
Ar RT-PCR metodi 85 % gadījumu intravenozo narkomānu EIA-2 pozitīvajos serumos atklāj HCV RNS. 

RT-PCR kļūst pozitīva 1 - 2 nedēļas pēc inficēšanās un 4 - 6 nedēļas pirms anti-HCV serokonversijas. 
Ar RT-PCR metodi tagad var atklāt < 10 HCV RNS kopijām/ ml plazmas jeb seruma. 
HCV RNS atklāšana liecina, ka turpinās HCV replikācija. 
HCV RNS izzušana korelē ar ALAT aktivitātes normalizāciju un aknu histoloģiskās ainas uzlabošanos. 


Ir gadījumi, kad EIA-3 un RIBA-3 pozitīvā serumā HCV RNS tests ir negatīvs. 

To skaidro ar HCV viļņveidīgo replikāciju pacientiem ar hronisku hepatītu C. 
Tādā gadījumā HCV RNS noteikšana pēc ~3 mēnešiem ir jāatkārto ar RT-PCR testu, kas ir daudz jutīgāks nekā bDNA raudze. 

Vienreizēji negatīvs RT-PCR tests neizslēdz hronisku hepatītu C. 

Jāņem vērā, ka pēc 6 mēnešiem HCV titrs un anti HCV noteikšanas testu rezultāti stabilizējas,  bet HCV RNS testa rezultāts var viļņveidīgi svārstīties atkarā no anti HCV līmeņa.

Ja EIA un RIBA  raudzes ir pozitīvas,
 tad HCV RNS noteikšana ar RT-PCR dod iespēju atšķirt hroniska hepatīta C pacientus no rekonvalescentiem, kam pēc izveseļošanās un HCV eliminācijas vēl ilgi var saglabāties pozitīvi anti-HCV testi.  
HCV RNS noteikšanu ar RT-PCR veic pacientiem, lai optimizētu un kontrolētu antivirālās ārstēšanas efektivitāti.