C hepatīts

Vienkārši runājot, par hepatītu sauc cilvēka aknu iekaisumu. Hepatītam ir dažādi cēloņi. To var radīt vīrusu infekcijas, inficētu asiņu pārliešana vai arī veselībai kaitīgas vielas, kuras iekļūst cilvēka organismā, piemēram, alkohols. C hepatīta vīruss (HCV) ir hroniska vai akūta vīrusu ierosināta infekcijas slimība, kas galvenokārt izpaužas ar aknu audu bojājumu. HCV izplatās galvenokārt ar asinīm, kā arī ar citiem ķermeņa šķidrumiem, kas satur asinis.

Vīrushepatīts C sākas ar 3 - 12, vidēji 7 nedēļu garu inkubācijas periodu. Ap 75% personu C hepatīts parasti  norit kā slēpts, neredzams, bezsimptomu, subklīnisks, maigs  hepatīts bez dzeltes. Tikai ~ 25% pacientu C hepatīts  norit ar klīniskiem simptomiem. Dzelte, kas parasti ir vadošais aknu slimību simptoms, parādās tikai ~30% personu, kas ir inficējušās ar HCV. Akūta HCV norise ārkārtīgi reti  ir smaga, fulminanta un fatāla. 

Fakti un problēmas:

• pasaulē ar HCV ir inficēti 200-500 miljoni cilvēku, izplatība svārstās no 0,5% līdz 20% dažādās valstīs;
• saskare ar HCV bijusi gandrīz vienai trešdaļai pasaules iedzīvotāju;
• Latvija uzskatāma par reģionu ar vidēji augstu HCV infekcijas izplatību: vispārējā populācijā – 1,7 % (LIC epidemioloģiskais pētījums; 2009);
• Latvijā ar HCV inficēto personu aptuvenais skaits pašreiz varētu būt ap 40 000;
• HCV infekcija 80-95% gadījumu attīstās pakāpeniski, lēnām, bez akūta sākuma, un hronisks hepatīts jau 15-20 gadu laikā pārtop par aknu cirozi (vismaz 25% slimnieku, ja viņi netiek ārstēti);
• HCV infekcija ir aknu cirozes ierosinātājs 30-40% gadījumu un aknu vēža iemesls 50-60% gadījumu.

HCV visbiežāk norit nemanāmi, ilgstoši slēpti, ~20 gadus ilgi, bieži līdz pat aknu cirozes un aknu vēža attīstībai. Tāpēc hronisko C vīrushepatītu salīdzina ar aisbergu un dēvē arī par „kluso slepkavu”. 

HCV infekcijas izraisītās aknu slimības. Aknu makroskopiskā un atbilstošā mikroskopiskā aina.