Vīrushepatīti ir infekcijas slimību grupa, kuras izraisītāji ir vīrusi. Vīrusi, iekļūstot organismā, bojā galvenokārt aknu šūnas, kā rezultātā rodas aknu iekaisums jeb hepatīts.

Aknas ir viens no lielākajiem cilvēka orgāniem, un tās veic dzīvībai nozīmīgas funkcijas. Svarīgākās no tām ir:

  -   dezintoksikācijas funkcija, kas no organisma izvada toksiskas vielas,

 -   metaboliskā funkcija, kas nodrošina hormonu veidošanos un medikamentu metabolizēšanu,

 -   enerģijas ražošanas funkcija.

Slimība ar nosaukumu infekciozā dzeltenā kaite pazīstama kopš antīkās medicīnas laika, tomēr tās būtību izdevās atklāt tikai 20. gadsimta sākumā. B hepatīta vīrusa atklāšana 1962. gadā bija revolucionārs atklājums gan slimības norises izpratnē, gan terapijas virzienā. C hepatīta vīrusa zinātniskā izpēte aizsākās tikai pirms 20 gadiem.

  Vīrushepatīti bieži hronizējas un var novest pie tādām nopietnām sekām kā aknu ciroze un aknu vēzis.

  Par hronisku hepatītu nosacīti uzskata tādu, kad slimošana un difūzs aknu bojājums ilgst vairāk nekā sešus   mēnešus.

      Vīrusu hepatītu var ierosināt vairāki vīrusi, tādi kā A, B, C, D, E, G un TT, radot katram vīrusam specifisku slimības formu.

   Vīrusi spēj iekļūt organismā caur dažādiem ieejas vārtiem:

 - caur muti jeb fekāli orālā ceļā - A un E hepatīts. Šajā gadījumā vīruss organismā iekļūst no netīrām rokām, uztura un ūdens, kuros no fekālijām nokļuvis vīruss. 

- ar asinīm, kad inficēta cilvēka asinis nonāk vesela cilvēka asinīs - B un C hepatīts. Tas var notikt asins pārliešanas vai citu medicīnisku un ne-medicīnisku manipulāciju laikā, piemēram, apmeklējot zobārstu, manikīru, frizieri u.c. Šo veidu dēvē par asins transmisīvo pārnešanas ceļu.

 - seksuālās transmisijas veidā - B un C hepatīts.

 - Ar šiem vīrusiem var inficēties arī auglis gan intrauterīni, gan dzemdību laikā, ja grūtniece ir inficēta.

Simptomi:
No inficēšanās līdz brīdim, kad rodas pirmie simptomi, paiet zināms laikaposms, ko sauc par inkubācijas periodu. Šajā laikā spilgtas slimības izpausmes nav vērojamas. Pēc nonākšanas organismā vīruss iekļūst asinīs un šim slimības posmam raksturīgi ļoti vispārīgi, daudzām infekcijas slimībām raksturīgi simptomi, tādi kā nespēks, paaugstināta temperatūra, "laušanas" sajūta. Var būt ēstgribas trūkums, slikta dūša, vemšana, reizēm dzelte. Akūta hepatīta gadījumā cilvēks pilnībā izveseļojas. Ir iespējami gadījumi, kad slimība pāriet hroniskā formā.

 Profilakse:

Lai izsargātos no saslimšanas ar vīrushepatītu, jāievēro sanitāri higēniskie apstākļi, dezinfekcijas procedūras, kā arī veicot  vakcināciju pret A un B hepatītu.