VIDEOKLIPS

Hepatīta biedrība: esam gandarīti par  akcijas „Nemini! Uzzini!” norisi

Pasaules hepatīta dienas ietvaros 19. maijā Rīgā,Vērmanes dārzā notika pasākums, kur Latvijas Hepatīta biedrība rīkoja informatīvu kampaņu „Nemini! Uzzini!”
Ikvienam pasākuma apmeklētājam, ieinteresētam garāmgājējam bija  iespēja uzzināt vairāk par C vīrushepatītu.
 „Kādēļ tieši šobrīd par to runājam pastiprināti? Tādēļ, ka pasaules Hepatīta Alianses dati ir satraucoši par šīs infekcijas izplatības tempiem – pasaulē katrs 12 iedzīvotājs ir inficēts ar B vai C hepatītu. Tādēļ, ka mūsu mazajā Latvijā  inficēto cilvēku skaits tuvojas 39 tūkstošiem.  Tādēļ, ka vēlamies motivēt iedzīvotājus veikt pārbaudi un uzzināt, vai neesi inficēts ar C vīrushepatītu. Zinot skaidru atbildi – cilvēkam ir iespēja saudzīgāk izturēties pret savu veselību, uzzināt, kā sadzīvot ar šo infekciju, kā to ārstēt, kā   pasargāt no infekcijas savus mīļos, radus, draugus”, stāsta Hepatīta biedrības vadītāja Olita Mengote. Olita Mengote  ikdienā saskaras ar daudzu C hepatīta slimnieku uzdotajiem jautājumiem, un zina teikt, ka līdz pat C vīrushepatīta atklāšanai, cilvēki pārsvarā nebija interesējušies par šo infekciju. Tagad viņi teic – būtu zinājuši, kā var ar šo vīrusu inficēties, būtu piesardzīgāki.
 

Pasaules veselības kalendārā 19. maijs ierakstīta kā starptautiskā diena cīņai pret B un C hepatītu, pret slimību, kuras izplatība pasaulē ir milzīga – katrs 12 zemeslodes iedzīvotājs inficēts ar vienu no šiem hepatīta vīrusiem. Pasaules Hepatīta Alianse lēš, ka vairāk nekā 170 miljonu pasaulē, tai skaitā 9 miljoni – Eiropā ir inficēti ar B vai C hepatītu.
Valsts aģentūras „Latvijas Infektoloģijas centrs” speciālistu veiktais epidemioloģiskais pētījums „Vīrushepatīta C izplatība Latvijā”, liecina, ka 38794 cilvēki inficēti ar C hepatīta vīrusu, taču vairumā to nezina ne paši inficētie, ne viņu ģimenes ārsti.
Hepatīti A un B ir mazāk bīstami veselībai, jo ir pretpotes pret šīm infekcijām; C hepatītas lēnām, ilgstošā laika periodā, grauj cilvēka aknas, neizrādot specifiskas pazīmes vai simptomus. Rezultātā – aknu ciroze vai aknu vēzis. Taču laikus atklāts C hepatīts ir apturams.
Hepatīta biedrība  plāno veikt dažādas aktivitātes, lai paaugstinātu iedzīvotāju informētības līmeni un pievienojas to mērķu īstenošanai, ko izvirzījusi Pasaules Hepatīta Alianse, atzīmējot Pasaules Hepatīta dienu.
Mērķis –
1) informēt vairāk par vienu no pasaulē bīstamākajām un izplatītākajām infekcijām. Zināšanas – labākā profilakse!
2) motivēt iedzīvotājus pārliecināties par savas veselības drošību. Nemini – uzzini!
19.maijā  Rīgā, Vērmanes dārzā  notiks pirmā plašākā akcija, ko rīko Hepatīta biedrība, lai cilvēkus plašāk informētu par  iespējām cīnīties ar bīstamo C hepatīta vīrusu.
Akcijas gaitā Latvijā zināmi un mazāk pazīstami cilvēki pastāstīs savu stāstu par izjūtām, uzzinot par inficēšanos, par sadzīvošanu ar slimību un par cīņu pret to.
Latvijā vadošie infektologi runās par iespējām ārstēt hepatītus.
Kā sasirgušajam var  palīdzēt Hepatīta biedrība? – arī par to runāsim akcijas laikā.
Varbūt Tu jau esi labi informēts par C hepatītu – tad varēsi piedalīties konkursā „ ko tu zini un cik daudz tu zini – C hepatīts”.
Akcijas laikā informēsim, kā risinās līdzīgi pasākumi tepat kaimiņos – Lietuvā un Igaunijā.
Esam parūpējušies arī par informatīvajiem materiāliem.
Bet Valsts Asinsdonoru centra speciālajā busiņā, akcijas laikā varēs veikt asins analīzi, lai noskaidrotu, vai neesi inficējies ar C hepatīta vīrusu.

Hepatīta biedrība pēdējo mēnešu laikā saņem daudzus jautājumus, kas cilvēkiem radušies, uzzinot par  epidemioloģiskā pētījuma „Vīrushepatīta C izplatība Latvijā” rezultātiem. Šo pētījumu veikuši Valsts aģentūras „Latvijas Infektoloģijas centrs” speciālisti. (vairāk- www.lic.gov.lv) Gandrīz 39 000 cilvēku Latvijā ir inficēti ar C hepatīta vīrusu, taču vairums no viņiem to pat nenojauš, izriet no pētījuma materiāliem.
Hepatīta biedrība uzskata, ka pētījuma satraucošie fakti liek  cilvēkiem pastiprināti domāt par savas veselības drošību. Daudzi vēlas zināt, kāda ir ārstēšanas gaita, ja konstatēts C hepatīts, daudzi nobažījušies par to, ka valsts samazinājusi kompensējuma apjomu šās infekcijas ārstēšanai nepieciešamajām zālēm”, informē Hepatīta biedrības valdes priekšsēdētāja Olita Mengote.
Atbildēt uz jautājumu par C hepatīta diagnosticēšanu un ārstēšanas izmaksām,  Hepatīta biedrība lūdza profesori Baibu Rozentāli.
Valsts aģentūras „Latvijas Infektoloģijas centrs” direktore, profesore Baiba Rozentāle: „Vīrusa hepatīts C ir hroniska infekcijas slimība, kuru diagnosticē, sākot no laboratorās diagnostikas, kur nepieciešama ne tikai antivielu atrašana uz C vīrusu, bet arī paša C vīrusa atrašana, C vīrusa koncentrācijas asinīs noteikšana un genotipa noteikšana. Tālākais izmeklēšanas ceļš jau saistās ar aknu audu morfoloģisko izmeklēšanu. Tikai tad var pateikt, vai cilvēkam ir hronisks aknu iekaisums, ko ierosina C vīruss, un vai nepieciešama ārstēšana ar kombinēto terapiju, kas ietver divus preparātus – injicējamu interferona preparātu un kapsulētu pretvīrusa preparātu, ko sauc par ribavirīnu.
Šī kombinētā ārstēšana no 2006.gada ir iekļauta valsts kompensējamo medikamentu sarakstā un līdz 2009.gada 1.martam kompensācijas apjoms bija 75%. Tas nozīmē, ka no ārstēšanas izmaksām 75% apmaksāja valsts, bet atlikušos 25% pacients. Ārstēšanās kursa ilgums ir, sākot no 24 nedēļām - pie otrā un trešā vīrusa hepatīta aptuveni pusgads, savukārt pie pirmā un ceturtā hepatīta - 48 nedēļas. Ārstēšanas kopējās izmaksas ir nedaudz vairāk nekā 10 000 latu, tomēr, ja ārstēšana ilgst aptuveni 24 nedēļas, tad tā izmaksā 4,5 tūkstošus latu. Kopējais kompensējamais līdzekļu daudzums ir limitēts, bet principā pietiekams – gadā tiek ārstēts ap 500 pacientu. Saistībā ar pašreizējo ekonomisko situāciju valstī tika izmainīts medikamentu kompensācijas apjoms, un, pārskatot Ministru kabineta noteikumus, kuros ir teikts, kādā gadījumā ir 100% kompensācija, kādā 75% vai 50%, tika nolemts līdzšinējos 75% kompensēt vairs tikai 50% apmērā. Līdz ar to pusi apmaksā valsts un pusi pacients. Saprotams, ka jebkuram pacientam, kam kompensācijas apjoms samazināts par 25%, tas ievērojami apgrūtina iespēju saņemt terapiju. Reālā situācija šobrīd ir tāda, ka bieži vien pacienti, kam konsīlijs ir rekomendējis ārstēšanu sākt, pirms ārstēšanas vēl pārdomā, vai var to atļauties. Mēs jau pagājušā gadā sākām pacientus brīdināt, ka tāda situācija var būt, ka viņiem kompensācijas apjoms varētu samazināties. Mēs varam sniegt pacientam informāciju, jo esam pēdējais posms, caur kuru pacients dalās savos pārdzīvojumos saistībā ar slimību, bet diemžēl mēs situāciju nevaram ietekmēt, nevaram mainīt pašreizējo sociāli ekonomisko situāciju”.

„Kad cilvēks uzzina, ka inficēts ar C hepatītu, viņu nomāc neziņa, bailes un  daudzi jautājumi - kas tagad notiks, cik ilgi man vēl atlicis dzīvot, ko iesākt ...? Lai uzzinātu ko vairāk par slimību, kas tiek dēvēta par  „kluso slepkavu”, daudzi sasirgušie „metas iekšā” interneta portālos un aizgūtnēm lasa visu, kas rakstīts par C hepatītu. Rezultātā pie mediķiem un mums ierodas nobaidīts cilvēks, kurš īsti nespēj ieklausīties speciālista teiktajā, jo pirmais iespaids iegūts internetā un tas ir briesmīgs.
Līdz ar to itin bieži mums jāpalīdz cilvēkiem risināt arī psiholoģiska rakstura jautājumus.
Ne reti izrādās, ka cilvēks jau gadiem nēsā sevī šo bīstamās infekcijas vīrusu, kas, būdams viltīgs, norit ilgstoši slēpti, lēnām nogalinot aknas, taču slimnieks par to pat nenojauš. Diemžēl šo situāciju apstiprina arī Latvijas Infektoloģijas centra veiktais epidemioloģiskais pētījums – par C hepatīta  izplatību Latvijā.
Aicinu katru būt drošam par savu veselību -  doties pie sava  ģimenes ārsta vai uz Latvijas Infektoloģijas centru un veikt analīzes. Jo ātrāk slimība tiks diagnosticēta, jo veiksmīgāka būs ārstēšana.